Pēc ilgstoša ekonomiskās izaugsmes perioda iedzīvotāju uzkrājumi ir palielinājušies – bet tāpat ir pieaugušas arī parādsaistības. Arvien vairāk cilvēku saskaras ar grūtībām: katram piektajam eiropietim nākas aizņemties naudu, lai nomaksātu rēķinus. Šo cilvēku grupa ir palielinājusies no 15% (pirms trim gadiem) līdz 20% šogad.
Baltijā situācija katrā valstī atšķiras. Katrs trešais latvietis ir aizņēmies naudu, lai nomaksātu rēķinus. Lietuvā situācija ir salīdzināma ar ES vidējo rādītāju (19%), bet Igaunijā šis procentuālais rādītājs ir relatīvi zems, un tikai 12% patērētāju pēdējo 12 mēnešu laikā ir aizņēmušies naudu, lai nomaksātu rēķinus, kas ir zemākais rādītājs ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā .
Pēdējo 12 mēnešu laikā 45% Latvijas iedzīvotāju vienu vai vairākas reizes nav laikā samaksājuši rēķinu (39% lietuviešu un 32% igauņu. Pirmajā vietā Eiropā (vai pēdējā) ir Grieķija – tajā 66% iedzīvotāju pēdējo 12 mēnešu laikā nav laicīgi nomaksājuši rēķinus vienu vai vairākas reizes;). Aizmiršana ir visbiežāk minētais iemesls rēķinu neapmaksāšanai laikā, kam seko līdzekļu trūkums.
Lai nomaksātu rēķinus, cilvēki aizņemas naudu ne tikai no finanšu iestādēm, bet arī no draugiem un radiniekiem. Šie neoficiālie aizdevumi veido lielu daļu ekonomikas – teju 40% eiropiešu aizdod naudu draugiem un ģimenei. Latvijā pēdējos 12 mēnešos 42% iedzīvotāju ir aizdevuši naudu draugiem un ģimenei. (Igaunijā – 44%, Lietuvā – 39%).
Eiropas lielākais kredītu pārvaldības uzņēmums Intrum ir publiskojis jaunu European Consumer Payment Report (Eiropas patērētāju maksājumu pārskatu), pamatojoties uz aptauju, kurā atbildes snieguši 24 398 Eiropas patērētāji. Intrum, kas katru dienu saskaras ar 250 000 patērētāju–aizņēmēju visā Eiropā, arvien augošās ekonomikas apstākļos saskata atšķirību pieaugumu. Kaut arī arvien vairāk eiropiešu katru mēnesi spēj ietaupīt naudu, pieaug arī to cilvēku skaits, kuriem jāaizņemas nauda, lai apmaksātu rēķinus vai nopirktu nepieciešamās lietas saviem bērniem.
Divos gados (salīdzinot 2018. gadu ar 2016. gadu) to Eiropas iedzīvotāju, skaits, kam ik mēnesi ir izdevies ietaupīt, ir palielinājies no 50% līdz 59%, bet mazākums, kam nepieciešams aizņemties, lai nomaksātu rēķinus, kopš 2015. gada ir procentuāli pieaudzis katru gadu – no 15% līdz 20%.
Latvijā kopš pagājušā gada ir samazinājusies vidējā naudas summa, ko iedzīvotāji pēdējo 6 mēnešu laikā aizņēmušies, lai samaksātu rēķinus – no 402 eiro 2017. gadā uz 325 eiro 2018. gadā (abās pārējās Baltijas valstīs tā ir palielinājusies – Lietuvā no 447 eiro 2017. gadā uz 518 eiro 2018. gadā, bet Igaunijā – no 720 eiro 2017, gadā uz 965 eiro 2018. gadā).
Tajā pašā laikā IKP pieaugums Eiropas Savienībā 2017. un 2018. gadā atspoguļojas arī mājsaimniecību ietaupījumos. Ik mēnesi uzkrājumus veic 42% Latvijas respondentu, un ikmēneša ietaupījumi ir pieauguši vairāk nekā 2,5 reizes – no 44 eiro 2017. gadā līdz 118 eiro 2018. gadā. Tas pats attiecas arī uz Lietuvu, kur 55% iedzīvotāju katru mēnesi spēj ietaupīt (ikmēneša ietaupījumu apjoms ir palielinājies no 67 eiro 2017. gadā līdz 174 eiro 2018. gadā), un Igauniju, kas šajā ziņā ir Baltijas čempione – ar 62% iedzīvotāju, kuri var ietaupīt katru mēnesi (mēneša ietaupījumu apjoms Igauni’a ir palielinājies no 94 eiro pagājušajā gadā līdz 201 eiro 2018. gadā).
Rezultāti arī liecina, ka vairāk nekā puse no aptaujātajiem patērētājiem vēlas, kaut skolā būtu vairāk iemācījušies par mājsaimniecību finansēm, un vairāk nekā 7 no 10 vecākiem, kam jau ir nepilngadīgi bērni, apgalvo, ka skolās bērniem vajadzētu vairāk mācīt par to, kā pārvaldīt mājsaimniecības finanses.
Ilva Valeika, Intrum vadītāja Baltijas valstīs
– Mūsu ikdienas pieredze un secinājumi šajā aptaujā liecina, ka finanšu disciplīna nav tikai Latvijas iedzīvotāju problēma, un arī lielākajā daļā Eiropas valstu iedzīvotāji atzīst nepieciešamību vairāk izglītot gan sevi, gan bērnus, lai varētu veikt finansiāli pareizas izvēles. Tā ir gan patērētāju pašu, gan arī finanšu nozares un uzņēmumu kopīga atbildība rīkoties ilgtspējīgi un izglītot patērētājus, lai nenonāktu finanšu grūtībās vai arī godprātīgi un atbildīgi risināt tās,ja šāda situācija jau ir iestājusies.
Andris Saulītis, Eiropas Universitātes Institūta eksperimentālās socioloģijas doktorants, pēta iedzīvotāju finanšu uzvedību
– Maldīgi uzskatīt, ka savlaicīgi neapmaksāti rēķini raksturīgi vien kādai noteiktai sabiedrības grupai. Aptaujas dati liecina, ka nokavēt savu saistību izpildi pēdējo 12 mēnešu laikā gadījies daudziem Lavijas iedzīvotājiem neatkarīgi no vecuma, dzimuma un ienākumiem. Turklāt daudziem problēma ir ne tik vien naudas trūkums, cik aizmāršība. Acīmredzami, Latvijas kultūrā kavēšanās ar parāda atdošanu ir plašāks fenomens, nekā to pieņemts uzskatīt. Vienlaicīgi Latvijā ir augsta norēķināšanās morāle, jo gandrīz visi aptaujātie (89%) uzskata, ka rēķini ir jāmaksā laikus. Tā uzskata arī gandrīz ikviens, kurš pēdējo 12 mēnešu laikā nav nomaksājis kādu rēķinu. Citiem vārdiem sakot, daudziem Latvijas iedzīvotājiem vēlamais nesaskan ar realitāti.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
– Uzkrājumi Latvijā aug, turklāt spēcīgi. Mājsaimniecību uzkrājumi šogad pieaugs par apmēram 8.5%, un šī gada beigās to summa varētu pirmo reizi pārsniegt septiņus miljardus eiro. Gatavība palielināt uzkrājumus ir visu laiku augstākajā līmenī. To varētu izskaidrot vairāki apstākļi. Sabiedrība noveco un tāpēc kļūst instinktīvi piesardzīgāka. Ienākumu pieaugums palielina spēju pirkt vai būvēt mājas, pirkt auto. Taču, lai to izdarītu, vajadzīga pirmā iemaksa kredītam vai līzingam. Ar piesardzības apsvērumu veidotie uzkrājumi var kalpot diviem mērķiem. Pirmkārt, izlīdzināt īslaicīgās ienākumu svārstības. Tādā gadījumā tie var kalpot arī maksājumu disciplīnas uzlabošanai. Otrkārt, izlīdzināt patēriņu dzīves laikā, gatavojoties iespējamam ienākumu kritumam vecumdienās.
Par Intrum 2018. gada European Consumer Payment Report (Eiropas patērētāju maksājumu pārskatu)
Kopumā tika apkopotas atbildes, ko snieguši 24 398 respondenti vecumā no 18–65 gadiem 24 Eiropas valstīs. Aptauja ietvēra jautājumus par mājsaimniecību finansēm un tika veikta 2018. gada septembrī.
Visu European Consumer Payment Report (Eiropas patērētāju maksājumu pārskatu) var skatīt šeit: https://www.intrum.lv/sadarbibas-iespejas/analitika/the-european-consumer-payment-report-2018/
Par Intrum
Intrum ir nozares vadošais kredītu menedžmenta pakalpojumu sniegšanas uzņēmums, kas pārstāvēts 24 Eiropas tirgos. Intrum veicina citu uzņēmumu izaugsmi, gādājot par viņu klientiem un piedāvājot risinājumus, kas uzlabo naudas plūsmu un ilgtermiņa rentabilitāti. Rūpes par to, lai cilvēki un uzņēmumi saņemtu nepieciešamo atbalstu, kas palīdz atbrīvoties no parādu sloga, ir nozīmīga uzņēmuma misijas daļa. Intrum apvieno vairāk nekā 8 000 aizrautīgu un empātisku profesionāļu, kas nodrošina pakalpojumus vairāk nekā 80 000 klientiem visā Eiropā. 2017. gadā uzņēmuma pro-forma ieņēmumi sasniedza 12,2 miljardus SEK. Intrum galvenais birojs atrodas Stokholmā, Zviedrijā. Uzņēmuma akcijas ir kotētas Nasdaq Stokholmas biržā. Plašāk par uzņēmumu: www.intrum.com.